Mežkopības vadība – kas jāņem vērā?

Spread the love

Ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir bijusi galvenā mežu apsaimniekošanas koncepcija jau ilgu laiku, jo ilgtspējīgas attīstības jēdziens tika plaši atzīts par sabiedrības galveno mērķi 90. gadu sākumā. FOREST EUROPE ietvaros ministriem, kas atbildīgi par savu valstu mežiem, vairāk nekā 25 gadus ir strādājuši, lai veicinātu, uzlabotu un īstenotu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropā.
FOREST EUROPE politiskās saistības un pasākumi ir izveidojuši stabilu pamatu mežiem, lai veicinātu nākotnes un pašreizējo cilvēku labklājību. Šīs pūles rezultātā ir izveidota kopēja politikas sistēma ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Eiropas reģionā, kurā ir izstrādāti kopīgi principi, vadlīnijas, kritēriji un rādītāji, kā arī principi, kas noteikti valstu meža programmām.
FOREST EUROPE izstrādātā darba pamatā ir kopīga izpratne par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomu. Termins Helsinku rezolūcijā H1 1993 tika definēts kā “mežu un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un tādā apjomā, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, reģenerācijas spēju, vitalitāti un to potenciālu, kas tagad un nākotnē nozīmīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un neradīs kaitējumu citām ekosistēmām “.

 

Pirmie divi vadlīniju kopumi tika saskaņoti Helsinku 1993. gada divās rezolūcijās par “Vispārējām pamatnostādnēm ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai” un “Vispārējās pamatnostādnes par Eiropas mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu”. Papildus tam FOREST EUROPE ir izstrādājusi “Eiropas mēroga Darbības līmeņa vadlīnijas ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai “, kas 1998. gadā apstiprināta Lisabonas ministru konferencē, tika izstrādāta, lai veicinātu SFM Eiropā, pārtulkojot starptautiskās saistības līdz meža apsaimniekošanas prakses un plānošanas līmenim, kā arī” Eiropas mēroga pamatnostādnes apmežošanai un mežu atjaunošanai “.

 

Kritēriji un rādītāji ir arī pieņemti un pastāvīgi pārskatīti, lai veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un sekmētu progresa novērtēšanu. Seši vispasaules kritēriji SFM ir šādi:

1. Meža resursu uzturēšana un pienācīga uzlabošana un to ieguldījums globālajos oglekļa ciklos;
2. Meža ekosistēmu veselības un dzīvotspējas uzturēšana;
3. Mežu produktīvo funkciju uzturēšana un veicināšana (koksne un koksne);
4. Meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, saglabāšana un pienācīga uzlabošana;
5. Meža apsaimniekošanas funkciju uzturēšana, saglabāšana un atbilstoša uzlabošana (īpaši augsne un ūdens); un
6. Citu sociāli ekonomisko funkciju un nosacījumu uzturēšana.

 

Attiecīgos rādītājus ministri pieņēma Lisabonā (1998. gadā), Vīnē (2003. gadā) turpināja uzlabot kā “uzlabotus Eiropas mēroga ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas rādītājus”, un tos atjaunināja un apstiprināja Madridē (2015. gadā) kā “atjauninātus Eiropas mēroga rādītājus Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana “. Tos izmanto, lai paziņotu SFM politikas veidotājiem, citām saistītām jomām un nozarēm, kā arī sabiedrībai; izstrādāt saistītas politikas un stratēģijas; kā arī pārraudzīt un ziņot par Eiropas mežu stāvokli un tendencēm. Tos izmanto arī, lai novērtētu virzību uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropas reģionā gan reģionālā, gan valsts mērogā. Šo progresu un jaunāko informāciju par Eiropas mežiem regulāri pirms katras ministru konferences iepazīstina ar ziņojumu “Eiropas meži”.

 

 

 

 

 

 

Avots: http://foresteurope.org/sustainable-forest-management-implementation/

Comments are closed.